Pretēji tam, ko jūs varētu gaidīt, ir karalis Viljams II nav pirmais Nīderlandes karalis. Tas bija Luiss Napoleons. Šo Napoleona Bonaparta jaunāko brāli diktators pursangs kronēja par Holandes karali. Lodevika Napoleons vēl nebija iekarojis holandiešu sirdi. Pēc tam, kad gadsimtiem ilgi bija republika, viņi pēkšņi kļuva par monarhiju.

Luiss Napoleons:

Lodeviks Napoleons jau ilgu laiku cīnījās ar savu veselību un nevēlējās kļūt par aukstās Holandes karali; slikti viņa veselībai. Tomēr viņš klausījās brālī un iepazīstināja sevi zemienēs ar vārdiem un smagu franču akcentu: “Iek ben de Rabbit van 'Olland!' Neatkarīgi no tā, vai nīderlandieši varēja smieties par savu jauno “Zaķi”, daudzajām medaļām, ko viņš pasniedza, vai arī gaidāmo nomaiņu varas alkstošajam stadiona stūrmanim Oranžas princim Viljamam V, viņš savā īsajā valdīšanas laikā kļuva diezgan populārs.

Patiesībā tik populārs, ka viņš kļūs pazīstams kā Napoleons Labais. Tomēr ne viss viņam gāja labi; piemēram, bija šaubas par viņa dēla Napoleona Lodevija leģitimitāti (Jūs gandrīz varētu domāt, ka šajā laika posmā bija zināmi tikai pieci zēnu vārdi, bet tas bija viņa īstais vārds). Par šo teicienu tika uzrakstīts atskaņa, ka viņa sieva rīkojusies nepatiesi Lodewijken. Kas ir franču valoda, lai viltotu monētas.

Par Viljamu 1:

Lai vai kā, mēs runājām par karali Vilemu I. Viņš gribēja kļūt par Nīderlandes karali, un par to sāka lobēt Napoleonu Bonapartu. Tomēr, kā minēts iepriekš, viņš iecēla savu jaunāko brāli Lodewijk Napoleonu par “Ollandes trušu”. Princis Vilems V, Vilema Frederika tēvs, vēlāk karalis Viljams I, saņēma dažas zemes un muižas Vācijā apmaiņā pret Nīderlandes stadionu un nekavējoties nodeva savu titulu dēlam.

Kad to dzirdēja Vilems Frederiks, viņš rakstiski paziņoja tēvam, ka jūtas atbrīvots no Nīderlandes saistībām. Tik daudz par mīlestību pret tēvzemi, jūs domājat. Viljams Frederiks pievienojās Prūsijai, lai saņemtu to, ko nesaņēma no Napoleona, ar ieroču klabināšanu; Nīderlandes valdīšanas laiks.

Franču priekšgājēja dēļ holandieši jau bija pazīstami ar monarhu. Tam bija priekšrocības; šāds skaitlis varēja parādīties, kad kaut kur bija notikusi katastrofa un deva vienotības un mierinājuma sajūtu. Monarhija palika nemainīga arī citos aspektos. Piemēram, Vilems I tiesā runāja franču valodā.

Vairāki Oranjes draugi un atbalstītāji sagatavoja jaunā karaļa ierašanos Ševeningenas pludmalē. Tas notika 30. gada 1813. novembrī. Pludmalē karali sagaidīja simtiem cilvēku, un viņš tika izvests no pludmales fermas vagonā. Ierodoties Ševeningenā, viņš nomainīja šo transportlīdzekli ar īstu vagonu gājienu un turpināja ceļu uz Hāgu, kur viņu oficiāli sagaidīja. Pēc inaugurācijas 2. gada 1813. decembrī Amsterdamā viņam bija izkaisītas vara monētas. Tas vēlāk izraisīs iesauku “Vara karalis” kā dumpīgo beļģu apmelošanas kampaņu. Atklāšanas laikā Nīderlande arī mainīja nosaukumu un kļūs pazīstama kā: Apvienoto Nīderlandes suverēnā Firstiste un oficiāli Apvienotās Nīderlandes valsts.

Vilems I bija dedzīgs uzņēmējs, tāpēc viņa valdīšanas laikā viņu iesauca par Koningu-Koopmanu vai Koopmanu Kingu, un viņš esot trīskāršojis savu bagātību. Tam, ka viņš bija uzņēmējs kā uzņēmējs, bija arī lielas priekšrocības valstij. Mērķtiecīgais karalis lika uzbūvēt dzelzceļu, apsekot jaunus polderus un izrakt kanālus. Par to viņš arī ieguva aliteratīvu segvārdu; Kanālu karalis.

Nīderlande, kuru pārvaldīja Viljams I, tika paplašināta pēc divu gadu valdīšanas ar Vīnes kongresa dāvanu: tika pievienota Austrijas Nīderlande un nosaukums tika mainīts uz: Nīderlandes Apvienotā Karaliste. Šī valsts tagad bija nopietns spēks, lai atjaunotu līdzsvaru Eiropā, piešķirot francūžiem spēcīgu kaimiņu augšstāvā. Kad Nīderlande izrādījās ļoti spēcīga, angļi lobēja neatkarīgu Beļģiju ar savu monarhu un iecēla Leopoldu par beļģu karali. Tas savukārt sniedza atbalstu no Francijas un pat plānoja ar franču palīdzību ieņemt Ziemeļnīderlandi.

Politika šajā laika periodā skan kā milzīga ziepju opera. Karalis Viljams I, kurš zaudē savu valsti, saņem to atpakaļ, tiek pievienots un galu galā viņam atkal jāiesniedz daļa. Šajā laikā draugi kļūst par sabiedrotajiem, sabiedrotie - par ienaidniekiem, bet ienaidnieki - par draugiem.

Viljama I valdīšanas laikā Napoleona Francijas armijas galīgi uzvarēja sabiedroto armija, kuras sastāvā bija Anglija, Prūsija un Nīderlande. Lai atcerētos šo tautu cīņu, Viljams I pēc 40 dienām uzcēla 45 metrus augstu pilskalnu un pavēlēja tam virsū novietot lielu čuguna lauvu. Tiek apgalvots, ka Vilems II kaujas laikā guvis šāvienu netālu no vietas, kur šis piemineklis tiks novietots. Saskaņā ar Karalisko dekrētu 18. jūnijam bija jākļūst par valsts svētkiem, un tas, cik daudz tas tika svinēts, katrā pašvaldībā bija atšķirīgs. Pēc Otrā pasaules kara šos svētkus nomainīja 4. un 5. maijs.

Svētki par atgūto neatkarību Nīderlandes ziemeļos ap monarha ierašanos nekad īsti nenāca. Mēs patiesībā svinam tikai karaļa dienu kopš piecus gadus vecās mazmazbērna Vilhelmīnas un sākām kā princeses diena, tad kļuva par karalienes dienu, un mēs to pazīstam kopš Vilema Aleksandra inaugurācijas (nedrīkst jaukt ar Vilemu IV, "Viņš stāv blakus Bertai 38 pļavā ") kā Karaļa diena.

Piparmētra:

No 1817. gada parādās karalis Vilems I. profilā ko ieskauj holandiešu guldeni ar vārdiem Koning der Nederlanden. Kopš tā gada Willem 1 nāk uz 1^e parastās monētas. Tomēr, lai atrastu 1817. gada monētu, būs daudz grūtāk. 1817. gadā tika kaltas tikai 1 cents, 25 centi un 3 Guldens. (Izņemot zelta dukātus, kas Viljama 1814 laikā tika kalti jau no 1. gada). Tāpēc šīs monētas tiek kaltas nelielā skaitā un ļoti reti. 1817. gadā pārsvarā tika izmēģināti paraugi, gatavojoties monētu kalšanai cilvēkiem lielākā skaitā. Viljama 1. valdīšanas laikā tika kaltas šādas monētas:

-Pusi ​​centi (1818-1837)
-1 cents (1817-1837)
-5 cents (1818-1828)
-10 cents (1818-1828)
-25 cents (1817-1830)
-Puss Guldens (1818-1830)
-1 guldenis (1818-1837)
-2,5 Guldens (kalts tikai 1840. gadā)
-3 guldenis (1817-1832)
-Sudraba Dukats (1815-1816)
-Golden Gulden (1826-1827)
Zelta desmit Guldens (1818-1840)
-Zelta dukāts (1814-1840)

Noklikšķiniet šeit, lai skatītu mūsu Willem 1 monētu klāstu. 

Lai gan puse un veseli centi tika kalti ar varu, monētas tika kaltas sudrabā no 5 centiem līdz 3 guldeņiem ieskaitot. 5 guldeņi, 10 guldeņi un, protams, zelta dukāts tika kalti zeltā.

Vilemu I uz monētu aversa bieži var atpazīt pēc gariem vainagiem. Un otrā pusē monētām ir vainagots holandiešu ģerbonis ar lauvu. Kopš Vilema 1 valdīšanas laika guldeņiem ir arī uzraksts “Dievs ar mums”.

Karaļa Viljama I valdīšana beidzās 1840. gadā, un to nomainīja, kā gan citādi, Viljams II. To bieži izmantoja viņa tēvs karos, lai, cerams, izceltos un izceltos sava laika Eiropā…